Rail Baltica infrastruktūra
Rail Baltica ir lielākais infrastruktūras projekts Baltijā, kas paredzēts gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu. Izstrādāts pēc jaunākajiem Eiropas standartiem, tas divkāršos pašreizējo maksimālo vilcienu ātrumu reģionā un ieviesīs modernas tehnoloģijas, kas pašlaik tiek pielietotas visā Eiropā.
Nākamās paaudzes dzelzceļa ekosistēma
Gandrīz 900 km garā Rail Baltica trase ir tehnoloģiski sarežģīts projekts, kas balstīts uz ilgtspējīgiem risinājumiem. Tās nav tikai sliedes, bet gan integrēta dzelzceļa ekosistēma, kas tiek būvēta nākamajiem vismaz 100 gadiem.
7 starptautiskās pasažieru stacijas
> 40 vietējās pasažieru reģionālās stacijas/pieturas
> 40 būves
(tilti, pārvadi, viadukti, tuneļi)
6 infrastruktūras apkopes punkti
> 90 dzīvnieku pārejas
(ekodukti, caurteces, pārvadi)
Kravas termināļi un ostu savienojumi
Tehniskie parametri
| Kopējais līnijas garums |
~900 km |
| Projektētais ātrums |
249 km/h pasažieru vilcieniem |
| Standarta sliežu platums |
1435 mm |
| Divu sliežu ceļa elektrificēta līnija |
2×25 kV |
| Riteņu ass slodze |
25 t |
| Satiksmes vadība |
ERTMS L2 |
Starptautiskie pasažieru termināļi
Lai Rail Baltica nodrošinātu ātru, ilgtspējīgu un pilnībā integrētu Eiropas sliežu platuma dzelzceļu, trijās Baltijas valstīs plānotas septiņas starptautiskās pasažieru stacijas (Tallinā, Pērnavā, Rīgā, Rīgas lidostā, Panevēžā, Kauņā un Viļņā). Šīs stacijas būs ne tikai moderni multimodāli transporta mezgli, bet arī reģionālas attīstības un uzlabotas dzīves kvalitātes virzītājspēki savās apkaimēs.
Stacijas, kas projektētas, fokusējoties uz funkcionalitāti, iekļaujošu pieeju un pasažieru ērtībām, nodrošinās uzlabotu savienojamību ar ātrgaitas dzelzceļu, reģionālajiem vilcieniem, citu sabiedrisko transportu un ar aktīvas mobilitātes iespējām, piemēram, riteņbraukšanu vai pārvietošanos kājām – pieejamā, efektīvā un nākotnes prasībām atbilstošā vidē.
Līdztekus transporta mobilitātes uzlabojumiem, Rail Baltica stacijas ietekmē arī pilsētvidi. Šo staciju būvniecība iet roku rokā ar apkārtējo teritoriju revitalizāciju – tiek veidotas jaunas ielas, zaļās sabiedriskās zonas, velojoslas, gājēju ceļi un tiek savienotas dažādas pilsētu apkaimes, kas, piemēram, agrāk bija atdalītas ar dzelzceļa uzbērumu. Jaunas dzelzceļa infrastruktūra ir katalizators trases apkārtnē esošo teritoriju attīstībai – tas ir attīstības projekts, kas maina apkārtnes.
Daži no pasaules atzītākajiem arhitektūras un dizaina uzņēmumiem ir snieguši būtisku ieguldījumu Rail Baltica staciju radīšanā, piemēram, Zaha Hadid Architects, kas izstrādāja Lindas pasažieru staciju Īlemistē (Tallina).
Infrastruktūra
Rail Baltica prioritāte ir drošība, pieejamība un vides aizsardzība. Lai novērstu bīstamību dzelzceļā sķērsošanā, tiek izmantoti pārvadi, tilti, viadukti un tuneļi.
Pilsētu un piepilsētu teritorijās, kur ir blīvs transporta tīkls, gājēju drošībai piedāvā pārvadus ar rampām, liftu un kāpnēm. Tuneļi tiek izmantoti tikai tad, ja ir ierobežota vieta vai, ja jau pastāv vai ir plānotas velojoslas.
Tilti šķērso upes un dabas teritorijas, rūpējoties par vidi, savukārt viadukti ierīkoti pār ceļiem, ielejām un citiem šķēršļiem, nodrošinot vienmērīgu dzelzceļa satiksmi.
Šīs konstrukcijas nodrošina, ka Rail Baltica vidē integrējas droši un efektīvi.
Infrastruktūras apkopes punkti
Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkti ir būtiski dzelzceļa ilgtermiņa darbībai un drošībai. Šie objekti veidoti, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu visu tās ekspluatācijas laiku.
Būvniecības posmā tie kalpos kā loģistikas centri – materiālu, iekārtu un tehnikas uzglabāšanas vietas, kā arī kā atbalsts būvdarbu aktivitātēm. Kad dzelzceļu sāks ekspluatēt, apkopes punktus izmantos, lai jaunuzbūvēto infrastruktūru un sliežu ceļus uzturētu labā stāvoklī, nodrošinātu efektīvu un drošu transporta kustību.
Dzīvnieku pārejas
Lai dzelzceļš nekļūtu par šķērsli dabai, Rail Baltica paredzētas speciālas dzīvnieku pārejas, kas ļauj savvaļas dzīvniekiem droši šķērsot sliedes. Šīs konstrukcijas ir īpaši svarīgas teritorijās ar intensīvu dzīvnieku kustību, palīdzot samazināt negadījumu risku un saglabājot dabiskos migrācijas ceļus.
Katras pārejas atrašanās vieta tiek rūpīgi izvēlēta, balstoties uz detalizētiem vides pētījumiem, kuros tiek monitorēta dzīvnieku uzvedība, pārvietošanās modeļi un dzīvotņu koncentrācija.
Papildus speciālajām dzīvnieku pārejām daži šķērsojumi tiks nodrošināti arī zem tiltiem vai caurteku veidā. Dzīvnieku uzraudzība turpināsies gan būvniecības, gan dzelzceļa ekspluatācijas laikā, lai pielāgotos un reaģētu uz vides prasībām.
Dzīvnieku pāreju dizainu iedvesmoja Baltijas reģiona meži, tajās ietverot elementus, kas atspoguļo skujkoku formas – tas palīdz konstrukcijām saplūst ar ainavu, vienlaikus nodrošinot drošu dzīvnieku pārvietošanos.
Kravu termināļi un ostu savienojumi
Rail Baltica ietvaros paredzēti moderni kravu termināļi un tiešie dzelzceļa savienojumi ar galvenajām ostām, kas palīdzēs kravas pārvietot ātrāk un efektīvāk visā Baltijas reģionā un arī tālāk. Šie termināļi kalpos kā loģistikas centri, kur apstrādās vilcienu, kravas auto un kuģu kravas, sekmējot starptautisko tirdzniecību un samazinot ceļu tīkla noslodzi.
Viens no galvenajiem šo savienojumu mērķiem ir pārvietot vairāk kravu no autoceļiem uz dzelzceļu, piedāvājot videi draudzīgāku un izmaksu ziņā efektīvāku pārvadājumu risinājumu. Plānotie termināļi un ostu savienojumi atvieglos preču sūtīšanu un saņemšanu uzņēmumiem, stiprinās piegādes ķēdes un atvērs jaunus tirdzniecības ceļus starp Ziemeļeiropu un Rietumeiropu.
Savienojot iekšzemes termināļus ar lielajām jūras ostām, Rail Baltica radīs gudru, integrētu kravu koridoru, kas paredzēts nākotnei.
